Filozofija Wan&Way
WAN&WAY filozofija nepiedāvā gatavas atbildes. Tā atver telpu novērošanai, izvēlei un darbībai.
Sēkla nenosaka, kāds koks izaugs. Tā dod iespēju augšanai notikt.
Izpētīt virzienus ↓18 virzieni
Izvēlies to, kas uzrunā
Nav jāiet noteiktā secībā.
01 / 18Novērošana
Atvērt virzienu ↗
01
Vai notiekošais ir jāsaprot, lai to pamanītu?
«Novērotājam nav jāzina, ko notiekošais nozīmē, lai precīzi pamanītu, ka tas ir noticis.»
02
Kas notiek, ja pārāk agri definējam redzēto?
«Ja tu nesteidzies izskaidrot, nozīmi atklāsi tikai vēlāk. Bet, ja esi jau izskaidrojis, tavs skaidrojums aizvērs tev acis un neļaus ieraudzīt.»
03
Vai viss pamanītais prasa mūsu iejaukšanos?
«Ieraudzīt vēl nav iemesls iejaukties. Saprast vēl nav pavēle rīkoties. Iespēja rīkoties vēl nenozīmē nepieciešamību rīkoties.»
02 / 18Pauze un izvēle
Atvērt virzienu ↗
01
Kas var mainīties, ja starp sajūtu un rīcību rodas pauze?
«Pauze ļauj izvēlēties no jauna.»
02
Vai lēmums noteikti jāpieņem tieši tagad?
«Starp visām rīcības iespējām paliek telpa, kurā cilvēks ir brīvs neizvēlēties.»
03
Vai pauzei noteikti pie kaut kā jānoved?
«Pauze neko nerada. Tā atstāj vietu tam, kas var atklāties bez mūsu prasības tam atklāties.»
03 / 18Notiekošais
Atvērt virzienu ↗
01
Kas ir „es”?
«Es ir punkts notiekošā telpā, kas izpaužas atbilstoši savas darbības funkcionalitātei.»
02
Vai cilvēkam ir dvēsele?
«Dvēsele neatbild uz jautājumu, vai tā ir vai nav. Tas ir process. Process, kas vai nu notiek un piedalās darbībās, vai nenotiek. Un šo procesu nosaka cilvēka stāvoklis.»
03
Vai var piedalīties notiekošajā, nemēģinot to noturēt?
«Piedalīties var. Piedalīšanās ir iespējama. Tā ir darbība. Bet noturēt nevar. Pieskarties nevar.»
04
Vai mēs dzīvojam notiekošo vai savu priekšstatu par to?
«Šo audeklu droši vien var saukt par dzīvi. Jo pirms tam ir grūti par dzīvi nosaukt to, ko tu dari tikai savā galvā.»
04 / 18Griba
Atvērt virzienu ↗
01
Ja nu griba nav pārvarēšana, bet kaut kas cits?
«Griba ir tava piekrišana notiekošajam.»
02
Vai gribu var izpaust, nepiespiežot sevi rīkoties?
«Tev ir izvēle. Turpināt tāpat. Vai apstāties.»
03
Vai gribai vienmēr vajadzīgs iepriekš noteikts mērķis?
«Tiklīdz nospraud šādu mērķi, viss, novērotāja vairs nav. Tu kļūsti par ieinteresēto pusi.»
05 / 18Atbildība
Atvērt virzienu ↗
01
Ko nozīmē atbildēt par notiekošo?
«Atbildību ir daudz vieglāk saprast caur vārdu „atbilde”: kā tu atbildi uz to, kas notiek.»
02
Vai sapratne vienmēr prasa iejaukšanos?
«Ieraudzīt vēl nav iemesls iejaukties. Saprast vēl nav pavēle rīkoties. Iespēja rīkoties vēl nenozīmē nepieciešamību rīkoties.»
03
Vai var būt blakus, neizlemjot otra vietā?
«Viena no īstas klātbūtnes formām ir tieši neatņemt otram viņa nākamo soli.»
06 / 18Emocija
Atvērt virzienu ↗
01
Ko var pastāstīt radusies emocija?
«Emocija. Tā ir tavs skolotājs.»
02
Vai mūsu reakcija vienmēr attiecas tikai uz to, kas notiek tagad?
«Emocija rāda, kur izvēle jau agrāk ir izdarīta.»
03
Ko tev var parādīt tava reakcija?
«Jebkura reakcija ir ļoti labs pavediens, ka esi ārpus notiekošā. Vienkārši atgriezies.»
04
Vai tavas sajūtas pasaka, kāds ir otrs cilvēks?
«Galvenais, ka sajūta man nepateiks, kāds ir cilvēks vai ko un kāpēc viņš dara. Jo šīs sajūtas neko nepasaka. Tās plūst iekšienē.»
07 / 18Klātbūtne
Atvērt virzienu ↗
01
Vai var būt blakus, neiejaucoties?
«Klusuma stāvoklī tu neiejaucies, bet pasniedz roku.»
02
Ko nozīmē būt klātesošam blakus citam cilvēkam?
«Viņi dod viens otram iespēju notikt un piedalīties notiekošajā — katrs atbilstoši savai funkcionalitātei.»
03
Vai palīdzēt noteikti nozīmē kaut ko darīt otra vietā?
«Viena no īstas klātbūtnes formām ir tieši neatņemt otram viņa nākamo soli.»
08 / 18Cilvēks un otrs
Atvērt virzienu ↗
01
Ko mēs redzam otrā cilvēkā — viņu pašu vai mūsu radītu tēlu?
«Es izdomāju scenāriju un sadalīju lomas. Un alternatīva: es esmu stāvoklī, notiekošajā.»
02
Vai var satikt cilvēku, iepriekš nenosakot, kāds viņš ir?
«Es novēroju cilvēku. Un to, kas notiek. Un manī vai nu rodas rīcība, kas vērsta uz viņu un kaut kā ar viņu saistīta, vai nerodas.»
03
Kas mainās, kad pārstājam prasīt, lai otrs atbilstu mūsu priekšstatam?
«Es nepiedevu, es vienkārši atvadījos no sava priekšstata galvā par to, „kādi viņi ir”.»
09 / 18Partnerība
Atvērt virzienu ↗
01
Vai mums jābūt vienādiem, lai būtu kopā?
«Tu eksistē sev savā izpausmē. Es eksistēju sev savā izpausmē. Un mēs savienojamies nevis tāpēc, ka kļūstam vienādi, bet tāpēc, ka varam būt klātesoši vienā notiekošajā.»
02
Kas var rasties no mūsu iespēju atšķirībām?
«Mūsu iespēju atšķirības, sastopoties notiekošajā, palielina nevis paveiktā daudzumu, bet nākamo soļu auglīgumu.»
03
Kas ļauj partnerībai turpināties?
«Partnerība turpinās un kļūst par pārejas pamatu.»
10 / 18Uzticēšanās
Atvērt virzienu ↗
01
Vai iepriekš jāizlemj, vai uzticies cilvēkam?
«Nav tāda jēdziena „uzticos” vai „neuzticos”. Es novēroju cilvēku. Un to, kas notiek. Un manī vai nu rodas rīcība, kas kaut kā vērsta uz viņu un ar viņu saistīta, vai nerodas.»
02
Kas notiek, kad sākam noteikt, kāds cilvēks ir mūsu priekšā?
«Varu droši teikt: tu zaudē novērotāja lomu un izsaki vērtējumu „kāds?”. Tieši tā ir kļūda. Pēc tam tu pieņemsi kļūdainus lēmumus, it kā novērojot darbību.»
03
Vai var palikt atvērts cilvēkam, iepriekš neradot priekšstatu par viņu?
«Ja gribi redzēt, tu atgriezies pie viņa. Ja gribi dzirdēt, tu atgriezies pie viņa. Bet jebkurš priekšstats jau nozīmē neredzēt un nedzirdēt (un tas nav tas pats, kas redze un dzirde).»
11 / 18Darbība
Atvērt virzienu ↗
01
Vai darbība vienmēr sākas ar iepriekš pieņemtu lēmumu?
«Cilvēks pietiekami ilgi paliek līdzās notiekošajam, lai darbība piedzimtu, nevis tiktu izmesta reakcijas dēļ.»
02
Vai darbība var rasties bez piespiešanas?
«Viss!!!! Tas, kas dzimis iekšienē, noteikti kļūs par darbību ārpusē.»
03
Vai redzamas darbības trūkums noteikti nozīmē, ka nekas nenotiek?
«Tāpēc arī nav nekādas nedarīšanas.»
12 / 18Ceļš
Atvērt virzienu ↗
01
Vai jāzina viss ceļš, pirms sper soli?
«Lieta tāda, ka nezināmā nav. Ir solis, kas atklāj ceļu. Un „nezināmais” ir tikai vārds.»
02
Kas svarīgāk — sasniegt mērķi vai saglabāt virzienu?
«Mērķis prasa sasniegšanu. Orientieris ļauj nezaudēt virzienu.»
03
Vai viens solis var atklāt to, kas iepriekš nebija redzams?
«Mēs runājam par tādu soļu dzimšanu, kuri mums atklāj mūsu ceļu.»
13 / 18Robežas
Atvērt virzienu ↗
01
Vai iespēju paplašināšana vienmēr nozīmē iziešanu ārpus ierastā?
«Var bezgalīgi paplašināt telpu žoga iekšpusē un uzskatīt to par kustību bez robežām.»
02
Vai jānojauc robeža, lai izietu tai pāri?
«Lai atrastos bez žoga, tas nav obligāti jānojauc. Dažreiz pietiek pārstāt to uzturēt.»
03
Vai ierasts skaidrojums var ierobežot to, ko spējam ieraudzīt?
«Mēs neatmetam esošo aprakstu — mēs uz laiku atņemam tam tiesības noteikt, ko mums ir ļauts ieraudzīt.»
04
Vai pats jautājums var ierobežot to, ko spējam ieraudzīt?
«Neatbilstība var slēpties vārdā, ar kuru jau esam nosaukuši to, uz ko gatavojamies skatīties.»
14 / 18Iespēja
Atvērt virzienu ↗
01
Vai katrai iespējai noteikti jākļūst par darbību?
«Ieraudzīt vēl nav iemesls iejaukties. Saprast vēl nav pavēle rīkoties. Iespēja rīkoties vēl nenozīmē nepieciešamību rīkoties.»
02
Vai visam, kas ceļā būs vajadzīgs, jābūt mūsu rīcībā jau iepriekš?
«Pamatam jānodrošina nākamā soļa iespēja, nevis iepriekš jāmēģina ietvert visu turpmāko ceļu.»
03
Vai viena cilvēka iespējas var atvērt otra iespējas?
«Atklājot savas iespējas, cilvēki dod mums iespējas atklāt savējās.»
15 / 18Instruments
Atvērt virzienu ↗
01
Kurš nosaka nākamo soli — cilvēks vai instruments?
«Instruments ir blakus. Izvēle paliek cilvēka ziņā.»
02
Kur beidzas instrumenta palīdzība un sākas paša cilvēka rīcība?
«Instruments beidzas tur, kur tā darbība kļūst par paša cilvēka darbību.»
03
Vai instrumentam jāskaidro cilvēkam, kas notiek viņā pašā?
«Neskaidrot cilvēkam, kas notiek viņa iekšienē. Radīt telpu, kurā viņš pats to var pamanīt.»
04
Ja nu instrumenta uzdevums ir nevis sniegt gatavas atbildes, bet atvērt iespējas?
«Mēs neradām formu, lai cilvēkam izskaidrotu Wan&Way. Mēs meklējam formu, kurā viņš pats varētu kaut ko ieraudzīt.»
16 / 18Rezonanse
Atvērt virzienu ↗
01
Vai saikne ir jārada, lai tā varētu izpausties?
«Cilvēks=Antena nedrīkst izdomāt, kā mums jāskan. Tai jādod iespēja atskanēt tam, kas jau skan.»
02
Kur izpaužas saikne?
«Saikne izpaužas tajā, ka no viņu atšķirībām dzimst nākamais notiekošā stāvoklis.»
03
Vai iepriekš jāzina, kā saiknei jāizpaužas?
«Nevis pierādīt saikni. Nevis noliegt saikni. Radīt apstākļus, kuros notiekošais var atstāt izmērāmu pēdu.»
17 / 18Klusums
Atvērt virzienu ↗
01
Vai klusumu var sadzirdēt, nemēģinot to definēt?
«Klusumu patiesi var sadzirdēt tikai caur klusumu, bez definīcijas.»
02
Kur skan tas, ko nevar izteikt vārdos?
«Nevis vārdi teikumos, bet pauzes starp vārdiem. Tajās vienmēr skan klusuma mūzika. Tā ar mums runā Visums — nevis vārdos, bet pauzēs starp tiem.»
03
Vai var iemācīties pamanīt to, kas rodas starp vārdiem?
«Toreiz es sāku ieklausīties pauzēs un pēc tam sāku no tām mācīties.»
18 / 18Nezināmais
Atvērt virzienu ↗
01
Ja nu nezināmais sākas tur, kur beidzas mūsu definīcijas?
«Nevis meklēt nezināmo mūsu vietā, bet neļaut zināmajam priekšlaikus noteikt novērojamā robežas.»
02
Vai jāatmet jau zināmais, lai ieraudzītu ko jaunu?
«Neapšaubīt esošās zināšanas. Radīt apstākļus, kuros tās pašas var sastapt to, par ko agrāk nav jautājušas.»
03
Vai var sadzirdēt atbildi, pirms iemācāmies saprast notiekošā valodu?
«Pirms uzdot jautājumu objektam, mēģini to vērot pietiekami ilgi, lai sāktu atšķirt tā pārmaiņu valodu. Nespied to atbildēt uz mūsu jautājumu. Vispirms iemācies pamanīt, kā tas vispār atbild.»
EXIT–EXIST · RESONANCE
Pabeigtajam nav jākļūst par iespējamā robežu.
EXIST saglabā sasniegto. EXIT atver nākamo soli. RESONANCE ļauj pamanīt to, kas vēl nav atklājies.
Jaunais neprasa iznīcināt iepriekšējo. Tas var rasties mijiedarbībā, novērošanā un pārbaudē.
WAN&WAY rada telpu cilvēkam, EXIT–EXIST pēta iespēju turpināt formas attīstību un tās funkcionālo izpausmi, RESONANCE — iespēju atklāt vēl nepamanīto.